21. gs. arvien vairāk cilvēku apzināti izvēlas, kādu pārtiku ēst un kāda sastāva produktus meklēt. Agrāk tā bija privilēģija – gastronomiskās kultūras pētnieks, prof. Rimvīds Laužiks atzīmē, ka izvirzīt augstas prasības pārtikai, pat maizei, varēja tikai bagātie. Bet kādas šodien ir patērētāju cerības attiecībā uz „Mantinga” maizi?

Profesors saka, līdz 19. gs. daudzi cilvēki pastāvīgi cieta no nepietiekama uztura vai bada. „Lai gan maize bija atrodama ikviena lietuvieša mājā, tā bieži vien bija slikta – ar lāčauzām, pelavām vai pat sajaukta ar koku mizām. Acīmredzami, ka tādos apstākļos nevienam nebija nekādu domu par veselīgu pārtiku – bija svarīgi, lai būtu, ko ēst,” stāsta R. Laužiks.

Turīgākie sabiedrības slāņi pievērsa daudz lielāku uzmanību pārtikas ietekmei uz veselību. Piemēram, 16.–17. gs. dzīvojušais slavenais poļu botāniķis un ārsts Simons Sireniuss īpaši slavēja rudzu maizes labvēlīgo ietekmi uz veselību. Pēc viņa teiktā, „daži ārzemnieki rudzu maizi uzskata par prastu. Tomēr tas nav tāpēc, ka tā tāda ir, bet gan tāpēc, ka ārzemnieki nav no bērnības pieraduši pie tāda ēdiena un nezina, kā ar to apieties”.

Saskaņā ar tā laika uztura izpratni par neveselīgu tika uzskatīta tāda maize, kuras iekšpuse ir nepietiekami izcepta vai pārāk sausa, ar apdegušu garozu. Cilvēki arī mēdza teikt, ka „maize no veciem graudiem aizsprosto kuņģi, apgrūtina gremošanu un ir vāji barojoša”.

Veselīgāka maize – mūsdienu prioritāte

Mūsdienās ietekme uz veselību ir kļuvusi par vienu no galvenajiem faktoriem maizes produktu izvēlē. Maizes, uzkodu un saldēto produktu ražotāja „Mantinga” jauno produktu attīstības vadītāja Ramune Puziniene atzīmē, ka arvien vairāk patērētāju izvēlas maizi, kurā nav glutēna, ir vairāk šķiedrvielu, mazāk cukura, sāls vai tauku.

„Patērētājiem ir svarīgas arī augstas kvalitātes sastāvdaļas, alergēnu neesamība, dabīgs sastāvs utt. Ņemot vērā šīs tendences, paplašinās arī jauno maizes veidu sortiments – tiek piedāvāta maize ar pilngraudu miltiem un augstu šķiedrvielu saturu, ar omega-3 taukskābēm bagātināta maize sirds veselībai, ar olbaltumvielām enerģijai un muskuļu uzturēšanai, kā arī ar kalciju, kas labvēlīgi ietekmē zarnas un kaulus, utt.,” stāsta R. Puziniene.

Kā piemēru var minēt olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāto „Mantinga” maizi ar linsēklām, ķirbju sēklām un saulespuķu sēklām, dabīgo rudzu un miežu iesalu un kraukšķīgu sēklu garoziņu.

Veselīgāku maizes produktu biežāku izvēli apstiprina statistika: saskaņā ar dažādu aptauju datiem aptuveni ceturtdaļa eiropiešu pašlaik dod priekšroku pilngraudu vai daudzgraudu maizei ar sēklām.

„Cilvēkiem arvien vairāk patīk un viņi biežāk izvēlas maizes izstrādājumus ar riekstu pēcgaršu, kā arī ar dažādām dārzeņu, garšaugu vai augļu kombinācijām. Atbildot uz to, mēs pastāvīgi radām un vairākas reizes gadā prezentējam jaunus maizes izstrādājumus ar negaidītām garšu kombinācijām, kas pārsniedz tradicionālās maizes uztveres robežas,” saka R. Puziniene.

Apzinīgam patērētājam: garša, vērtība un ieguvumi vienā

Viens no „Mantinga” jaunievedumiem, kas apvieno tradīcijas ar negaidītām piedevām un garšām, ir itāļu maizes veidu „pinsa” un „ciabatta” mūsdienīga interpretācija „Ciabatta La Pinsa”, kas tiek cepta no četru veidu miltiem un tradicionālā kviešu ierauga. Tā ir senās Romas „pinsa” maizes mūsdienu versija bez jebkādām papildu piedevām, kas bagātināta ar olbaltumvielām un šķiedrvielām, ar vieglu, čauganu tekstūru un atbilst mūsdienu veselības tendencēm.

Eksperte uzsver, ka lielākā daļa „Mantinga” ražotās maizes atbilst vismaz vienai veselīguma tendencei – piemēram, tiek gatavota ar graudiem vai sēklām, piemērota vegāniem, ir olbaltumvielu vai šķiedrvielu avots, atbilst „tīrās etiķetes” (angl. Clean Label) principiem – ir īss un skaidrs sastāvs. Liela daļa produktu atbilst vairākām šīm tendencēm.